Vīna darīšana
Sirsnīgi aicinām izlasīt mūsu īpašā cikla trešo sēriju, kurā ģimenes stāstu atklājam ne tik daudz „no virtuves puses”, cik saistībā ar kulinārajām tradīcijām – ar senām un nedaudz jaunākām kulinārajām receptēm. Šajā stāstā būtiska loma ir labai garšai – burtiski, jo šeit pieminētās personas vienoja ne tikai ģimenes saites, ideāli, misijas apziņa vai darba ētoss, bet arī mājas galds un pie tā baudītās maltītes – gan ikdienas, gan īpašās. Un, tā kā domās jau virmo tuvojošies Ziemassvētki, šajā sērijā mūs pavadīs patiesi svētku garša.
Pateicoties Piotra Rydzewskiego kunga laipnībai, atkal ieskatīsimies viņa ārkārtīgi interesantajā ģimenes arhīvā. Tātad tradicionāli – vispirms daži stāsta teikumi un unikālas fotogrāfijas, bet pēc tam kulinārija…
Mīļie Lasītāji, aicinām jūs – mēģiniet izmantot dotās receptes savās mājās, pielāgojot tās ne tikai mūsdienu iespējām, bet arī savām gaumēm. Ēdienu ar lielisku garšu pagatavošana ir labākais ceļš uz īpašu noskaņu, kas jo īpaši vajadzīga svētku un Jaunā gada laikā.
Iepriekšējā sērijā cita starpā pieminējām Antoniego Kuźnickiego – Kališas apgabala dzelzceļa ierēdni un Piotra kunga vecvectēvu. Antoni Kuźnicki kungs dzelzceļa vēsturē spēlēja nozīmīgu un skaistu lomu – Polijai ārkārtīgi svarīgā laikā. Lūk, īpašs dokuments, izdots 1918. gada 11. novembrī. Šo datumu visi zinām kā vienu no svarīgākajām mūsu vēsturē – neatkarības atgūšanas dienu.
© Piotr Rydzewski
Šis dokuments, kas apzīmogots ar Lodzas mezgla Dzelzceļnieku savienības zīmogu, kā arī norāda precīzu laiku (plkst. 22.00) un ir parakstīts dzelzceļa vadības pārstāvju, uzliek par pienākumu Antoni Kuźnicki kungam, kustības nodaļas referentam, kura birojs atrodas ul. Składowej 21, lai „tūlīt pēc šī rīkojuma saņemšanas nekavējoties sāktu pārņemt no vāciešiem staciju Łódź Kaliska un nodrošinātu ar poļu dzelzceļa personālu visas stacijas un posteņus līdz Szczypiorna” [Szczypiorno šodien ir Kalisas daļa – pilsētas rajons].
Šodien, braucot ar vilcieniem, it īpaši Lodzas reģionā, ir vērts atcerēties tādus cilvēkus kā Antoni Kuźnicki, pateicoties kuriem neatkarība daudzviet atnāca pa sliedēm – burtiski, kopā ar lokomotīves svilpienu un poļu dzelzceļniekiem.
Un tagad – receptes: šoreiz divi sātīgu gaļas ēdienu varianti, kas var būt lielisks piedāvājums svētku pusdienām. Galvenajā lomā – liellopa fileja!
Receptēs kopumā saglabājam oriģinālo rakstību, ieviešot tikai nepieciešamās valodas un redakcionālās korekcijas.
CEPEŠS NO LIELLOPA FILEJAS
Liellopa fileju attīri no cīpslām, iespraud ar speķa gabaliņiem, sālī un ieliec katlā, apakšā ieliekot speķa šķēlītes un sīpola gredzenus – pārklāj ar vāku un lai sautējas. Kad tā jau [būs] labi mīksta, pielej etiķi un liec atkal uz uguns – paņem ceptu vai vārītu atdzesētu teļa aknu, sarīvē uz rīves, ieliec piestā, pievieno 3 olas, rīvmaizi, saspiestas [sildošās] garšvielas, sāli, sviestā apceptu sīpoliņu. To visu samaisi, no šīs masas uz pusdienu šķīvja izveido apli [ap malu], izrotā ar izgrieztiem un apceptiem bulciņas gabaliņiem, paņem fileju, sagriez, izkārto uz tā paša pusdienu šķīvja, pārslāņojot ar to pašu pildījumu, ar kādu izrotāta šķīvja mala, tikai to atšķaidi ar filejas mērci. Tā sakārtojot, paņem ceturtdaļlitru [1/4 litra] laba skābā krējuma, 3 dzeltenumus, pievieno rīvētu mārrutku, samaisi un ielej šīs filejas vidū un pa virsu, aplej ar „taukumu” no šīs filejas, ieliec krāsnī. Kad apbrūninās, cel galdā.
© Piotr Rydzewski / foto: BROWIN
LIELLOPA FILEJA „HEDONISTIEM”
(tātad šajā gadījumā visiem, kas no gardu ēdienu degustēšanas gūst īpaši lielu baudu!)
Fileju sagriezt apmēram 3 cm biezās šķēlēs. Katru gabalu izklapēt plānā plācenī, sālīt, sapiparot, pārsmērēt ar sinepēm, katrā gaļas gabalā iesist dzeltenumu un izsmērēt pa visu virsmu. Pārkaisīt ar smalki sakapātu sīpoliņu un rīvētu mārrutku – salocīt uz pusēm un cept karstās taukvielās no abām pusēm. Pasniedzam ar frī kartupeļiem vai kartupeļiem.
...jo mājās gatavots ir labāks!
